Planētas klimatisko katastrofu apskats 17.-23. aprīlī, 2024.

Āzija

Ķīna

17. aprīlī pērkona negaiss ar stipru lietu un milzīgu zibens daudzumu bija visā Guansi provincē. Pirms vētrainā laika bija anomāls karstums ar temperatūru līdz +39 °C.

Vētrains laiks Guansji provincē, Ķīna

Dienas laikā reģionā bija vairāk par 126 000 zibens spērienu.

Naņninas apgabalā vien spēcīgās konvekcijas vētras laikā tika reģistrēti vairāk nekā 20 000 zibens spērienu. Šanglinas nacionālajā meteoroloģiskajā stacijā tika fiksētas vēja brāzmas ar ātrumu 30,3 m/s, pārsniedzot vēsturisko vēja ātruma rekordu šajā stacijā.

18. aprīlī Guidžou provincē bija liela krusa, vietām graudi bija vistas olas lielumā, kas pārsita automašīnu jumtus un radīja postījumus labībai.

Milzu krusa Guidžou provincē, Ķīnā

Viesuļvētra Cjaņsji pilsētā ar ātrumu 32,5 m/s.

Konvektīvā vētra atnesa anomālus nokrišņus. Anšunas pilsēta Pingbas apgabalā izkrita 125,3 mm nokrišņu, bet mēneša nokrišņu daudzuma norma aprīlī ir 109,64 mm. 

Cjinjuaņas apgabalā (Guandunas provincē) piektdien, 19. aprīlī, bija reta un biedējoša parādība — „zaļas debesis”, kas pēcāk satumsa, pārvēršot dienu naktī. Kopš 19. aprīļa šīs provinces iedzīvotāji cieš no anomālām lietavām un vētrām, kuru rezultātā kalnainajos apgabalos sākās zemes nogruvumi un upju līmenis pārsniedza kritisko līmeni.

Plaša mēroga plūdi Guandunas provincē, Ķīnā

Vētras iezīmēja ātrāku ikgadējo plūdu sezonas sākumu Guandunas provincē, kas parasti notiek no maija līdz jūnijam.

Guandunas provinces ārkārtas situāciju departaments ziņoja, ka 22. aprīlī desmitiem māju sabruka vai tika nopietni bojātas stipru lietusgāžu dēļ Cīņjuanas, Šaoguanas, Džaocinā, Gvaņdžou, Hejuanas, Meidžou un Hveidžou apgabalos.

Šaoguanas apgabalā no 19. līdz 21. aprīlim izkrita satriecošs nokrišņu daudzums — 584,4 mm, kas 2,5 reizes pārsniedza vidējo mēneša normu (230,3 мм). Lietus izraisīja lielus plūdus un daudzus zemes nogruvumus. Peidzjanas upe izgāja no krastiem un applūdināja piekrastes pilsētas un ciematus. Cilvēki bija steidzami jāevakuē, izmantojot helikopterus un gumijas laivas.

20. aprīlī vairāk nekā 300 neatliekamās palīdzības darbinieku tika nosūtīti, lai glābtu iedzīvotājus, kas bija nonākuši iesprostojumā zemes nogruvumu dēļ Dzjanvanas rajona sešos ciematos.

Cjinjuaņas apgabalā 21. aprīļa rītā applūda dzīvojamās un komerciālās ēkas.

Līdz jumtiem applūdušas mājas Guandunas provincē, Ķīna

Plūdi radīja traucējumus dzelzceļa satiksmē, pārtraucot vairāk nekā 300 vilcienu maršrutus. Mācības skolā tika pārtrauktas. Ūdens līmenis Feilaisjas ūdenskrātuvē pietuvojās simtgadīgam rekordam.

Valsts ziņu aģentūra „Sinhua” vēsta, ka katastrofā gājuši bojā 4 cilvēki un 10 pazuduši bez vēsts. Vairāk nekā 110 000 iedzīvotāju tika evakuēti no applūdušajām teritorijām. Lietus turpinās, saasinot jau tā ārkārtīgi sarežģīto situāciju šajā reģionā.

Spēcīgi plūdi apdraud Ķīnas ekonomisko stabilitāti, jo Guanduna ir valsts ekonomikas un ražošanas centrs, kas dinamiski attīstās, un viena no apdzīvotākajām un bagātākajām Ķīnas provincēm, kurā dzīvo vairāk nekā 127 miljoni cilvēku. 

Indija

Ekstrēmi karstuma viļņi izplatījušies pa Āzijas valstīm.

Indijā karstuma vilnis skāra daļu Odišas, ​​Džarhandas un Rietumbengālijas štatu rajonus. Maksimālā temperatūra šeit svārstījās no +40 °C līdz +46 °C, kas ir par 4–6,5 grādiem virs normas.

Rietumbengālijas štatā sakarā ar rekordaugsto temperatūru izsludināta sarkanā trauksme. Nepanesamā karstuma dēļ Odišas valdība aizsūtīja visu štata skolu skolēnus vasaras brīvlaikā.

Ekstrēms karstums Indijā

Cilvēki nespēj izturēt šādu karstuma slodzi. Valsts televīzijas kanāla „Doordarshan” vadītāja Lopamudra Sinha tiešraides laikā Kolkatā noģība no karstuma.

„Telesuflieris pazuda, un es zaudēju samaņu... Es sabruku krēslā,” incidentu raksturoja televīzijas vadītāja. Kolēģi centās palīdzēt, taču pēc samaņas atgūšanas Sinha kundze nespēja turpināt vadīt ēteru.

Televīzijas vadītāja zaudēja samaņu no karstuma tiešā ētera laikā

Pēc tam, kad policijas darbinieki sāka zaudēt samaņu, strādājot ielās, viņu aprīkojumā tika ieviestas ķiveres ar kondicionieriem.

Diemžēl, neizpalika bez upuriem. Indijas lielākā ziņu aģentūra (PTI) ziņoja, ka 62 gadus vecais Lakšmikanta Sahu no Mahešpuras Balasoras rajonā miris no saules dūriena 15. aprīlī.

„Šī bija pirmā nāve no saules dūriena šovasar,” paziņoja palīdzības sniegšanas Īpašā komisāra biroja pārstāvis.

Bangladeša

Bangladešā arī bija nāvējoša karstuma vilnis. Sestdien, 20. aprīlī, Džesoras pilsētā tika fiksēta pati augstākā temperatūra valstī — 42,6 °C.

70 gadus vecais Monglas ostas strādnieks Akkas Ali sacīja: „Es nekad savā dzīvē neesmu redzējis tādu karstumu kā pēdējā laikā. Cilvēki nevar staigāt pa ielām. Bērni pat nevar palikt mājās. Dievs zina, kāpēc tā notiek. Ļoti karsts”.

Nāvējošs karstums, Bangladeša

Klimatologi atzīmē, ka pēkšņais karstuma vilnis izjauc dabisko līdzsvaru, ietekmējot pārtikas ražošanu, apdraudot zemūdens pasaules iemītnieku dzīvi un mājlopus, bet pats galvenais — tas negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi.

Palielinoties karstumam, saasinās dažādas slimības. Ādas slimību skaits vien ir palielinājies par 20-30%. Tikai divu dienu laikā valstī no karstuma dūriena aizgāja bojā vismaz trīs cilvēki.

20. aprīlī sakarā ar karstuma vilni Bangladešas valdība lika slēgt visas skolas, medreses un koledžas vismaz uz 7 dienām.

Kirgizstāna

Trijos Kirgizstānas reģionos dubļu straumju dēļ izludināts ārkārtas stāvoklis.

Saskaņā ar Ārkārtas situāciju ministrijas datiem, 3 dienu laikā valstī reģistrētas vairāk nekā 40 dubļu straumes. Kopš 20. aprīļa nemitīgo lietusgāžu laikā dubļu lavīnas pārklāja desmitiem apdzīvotu vietu Talasas, Džalalabadas un Ošas reģionos.

Dubļu straumes Kirgizstānā

Ošas apgabala Toguz-Bulakas ciemā dubļu straume aiznesa automašīnu, kurā atradās vīrietis, divas sievietes un bērns. Vietējie iedzīvotāji spēja izglābt sievietes un bērnu, bet automašīnas vadītāju aiznesa dubļu straume.

22. aprīlī Džalalabadas apgabala Nokenskas rajona Eski-Kočkor-Ata ciemā ūdens pārrāva dubļu plūsmas aizsprostu. Trīssimt māju iedzīvotāji tika evakuēti.

Irāna

Irānas provincē Sistānā un Belučistānā trijās dienās izkrita gandrīz četru gadu nokrišņu norma, kas ir rekords šajā reģionā.

Pēc aģentūras ISNA datiem, Zarabadas pilsētā laika posmā no 16. līdz 18. aprīlim tika fiksēts nepieredzēts nokrišņu daudzums — 270 mm, savukārt vidējā gada norma ir 70 mm.

Bezprecedenta lietusgāžu sekas Sistānas un Belučistānas provincē, Irāna

Kārtējais anomālo lietusgāžu vilnis pastiprināja plūdus, no kuriem jau vairākus mēnešus cieš valsts iedzīvotāji. Cilvēki turpina iet bojā. Tūkstošiem irāņu bija spiesti pamest savas mājas. Daudzi joprojām ir iesprostoti applūdušajās teritorijās, un viņiem nepieciešama humānā palīdzība.

Plaši plūdi Sistānas un Belučistānas provincē Irāna

Ir traucēta transporta satiksme, atslēgta elektroapgāde, izpostīta lauksaimniecības zeme, nav dzeramā ūdens.

Applūdušo teritoriju iedzīvotāji tika brīdināti par jaunām briesmām: iespējamiem Gandu krokodilu uzbrukumiem, kas plūdu dēļ bija spiesti pamest savas mītnes.

Krokodili plūdu dēļ ir spiesti pamest savas apmešanās vietas, Irāna

Vjetnama

No 19. līdz 20. aprīlim Vjetnamas ziemeļus skāra spēcīgas vētras ar pērkona negaisu, krusu un stipru lietu.

Galvaspilsētā Hanojā bija ilgstošs pērkona negaiss, un dažviet tika fiksēti virpuļviesuļi un krusa, kas radīja plašus īpašuma bojājumus. Pilsētas ielās vēja nogāzti koki sabojāja automašīnas un motociklus. Ievainoti arī vairāki cilvēki. Vējš nogāza dažus elektrolīniju balstus.

Spēcīgas vētras sekas Hanojā, Vjetnama

Hanojas centrā un priekšpilsētās nolija līdz 90 mm lietus. Rezultātā dažas ielas tika appludinātas, tostarp Viņ Tui tilts, kas apgrūtināja satiksmi un radīja satiksmes sastrēgumus.

Brāzmains vējš Hanojas ielās, Vjetnama

Bakkanas provincē tika bojātas un palika bez jumtiem 355 mājas. Turklāt spēcīgais vējš iznīcināja vairāk nekā 70 hektārus kukurūzas sējumu.

Arī Kaobangas provincē viesuļa dēļ simtiem māju un skolu palika bez jumtiem. Nokritušie koki un sagrautās mājas izraisīja simtiem mājlopu un mājputnu bojāeju.

Laičau provincē no stiprajām lietusgāzēm un brāzmainā vēja apgāzās laiva ar diviem cilvēkiem, un viņi tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Jenbai provincē sabruka 147 mājas un 2 rūpnīcas, ievainoti 2 cilvēki. Tika iznīcināti vairāk nekā 224 hektāri kukurūzas un meža.

Tajā pašā laikā Tujenkvanas provincē stiprs lietus un pērkona negaiss nodarīja nopietnus postījumus lauksaimniecībai, nopostot 54 hektārus rīsu sējumus. Pērkona negaisa laikā tika bojātas 117 mājas.

Vētras un lietusgāžu sekas Vjetnamā

Houzanas provincē maza meitene traģiski gāja bojā, jo nepaspēja pamest savu māju, kas sabruka spēcīgā lietū un vējā.

Saskaņā ar ADINet Katastrofu informācijas tīkla datiem 22. aprīlī kopumā 11 Vjetnamas provincēs cieta vairāk nekā 34 000 cilvēku. Apmēram 7000 ēku tika bojātas vai pilnībā iznīcinātas, simtiem hektāru sējumu tika iznīcināts, tūkstošiem putnu un mājlopu gāja bojā.

Taivāna

23. aprīlī Hualienas apgabalā Taivānas austrumos tikai 6 minūšu laikā notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdu 6,0 un augstāk.

Pirmā zemestrīce ar magnitūdu 6,0 tika reģistrēta plkst. 2:26 no rīta. Epicentrs atradās pie Hualienas krastiem Klusajā okeānā, hipocentrs atradās 10 km dziļumā.

Zemestrīču sekas Hualienas apgabalā, Taivāna

Drīz pēc tam, 2:32 sekoja otra, spēcīgāka zemestrīce ar magnitūdu 6,3. Tās epicentrs atradās Hualienas apgabala Šufengas ciemā ar hipocentru 5,5 km dziļumā. Diennakts laikā notikuka vairāk nekā 100 pēcgrūdieni, 14 no tiem bija ar magnitūdu lielāku par 5,0. Ziņots par divām daļēji sagrautām ēkām Hualienas pilsētā — viesnīcu un daudzstāvu dzīvojamo ēku, no kurām cilvēki tika veiksmīgi evakuēti. Turklāt akmeņu nogruvumu dēļ un draudiem par jauniem akmeņu nogruvumiem, tika bloķēta satiksme vairākos vietējo ceļu posmos. Sakarā ar atkārtotu pazemes grūdienu draudiem varas iestādes nolēma tajā dienā atcelt nodarbības skolās un darbu birojos.

Ir svarīgi atzīmēt, ka 3. aprīlī Hualienas apgabalu skāra M7,2 zemestrīce, kas kļuva par spēcīgāko reģionā pēdējo 25 gadu laikā. Tad gāja bojā vismaz 17 cilvēki. Pēc šīs zemestrīces notika aptuveni 1100 pēcgrūdieni:

M6,0 un augstāk - 4;

M5,0 līdz M5,9 - 56;

M4,0 līdz M4,9 - 344;

M3,0 līdz M3,9 - 706.

Āfrika

Spēcīgas lietusgāzes turpina pārņemt Austrumāfrikas valstis, izraisot plašus plūdus.

Liela mēroga plūdi Austrumāfrikas valstīs

Kenija

Saskaņā ar 24. aprīļa datiem, turpinoties plūdiem Kenijā, bojāgājušo skaits sasniedzis 38 cilvēkus, un vairāk nekā 110 000 cilvēku ir spiesti pamest savas mājas. Ir arī ziņas par bezvēsts pazudušiem.

Postoši plūdi Kenijā

Lietus sezona, kas sākās martā, aprīlī pārņēma lielu daļu valsts ar pēkšņiem nāvējošiem un graujošiem plūdiem. Spēcīgas lietusgāzes izraisīja upju pārplūšanu, svarīgu infrastruktūras objektu bojājumus, lopu zaudējumus un ierobežoja piekļuvi dažām lielākajām šosejām visā valstī.

Dažādās Kenijas centrālā reģiona daļās rīsu lauki tika appludināti ar lietus ūdeni, savukārt citviet īpaši spēcīgi plūdi aizskaloja kukurūzas ražu. Valsts ziemeļu, rietumu un austrumu daļās tika iznīcināti milzīgi autoceļu posmi, un daži lauku rajoni tagad ir izolēti no pārējās pasaules. Iestādes ir nobažījušās, ka ilgstošs plaša mēroga ražas zudums reģionos, kas tiek uzskatīti par valsts labības klēti, piemēram, centrālajā un rietumu Kenijā un Riftu ielejas reģionos, radīs pārtikas drošības problēmas valstij, kas jau tā cīnās, lai nodrošinātu pārtiku saviem pilsoņiem.

Nairobi, kas ir viens no vissmagāk cietušajiem apgabaliem valstī, varas iestādes veic ātrās reaģēšanas operācijas pēc tam, kad vienas dienas laikā gāja bojā 11 cilvēki. „Pasaules safari galvaspilsētas” iedzīvotāji ir izmisumā, jo viņu mājas ir appludinātas un ceļi plūdos ir kļuvuši neizbraucami.

Kenijas Sarkanais Krusts ir brīdinājis, ka situācija strauji kļūst nekontrolējama un no ārkārtas situācijas pārvēršas par katastrofu, kurai var būt tālejošas sekas sabiedrības veselībai.

Tanzānija

Tanzānijā kopš mēneša sākuma spēcīgās lietusgāzes paņēmušas 66 cilvēku dzīvības. Kopā plūdos ir cietuši vairāk nekā 125 600 cilvēku.

Nāvējoši plūdi Tanzānijā

Nebeidzamās spēcīgās lietusgāzes nopostīja ceļus, izraisīja zemes nogruvumus un iznīcināja milzīgus labības sējumus.

Burundi

19. aprīlī Rumonges provinces Muhutas komūnā Burundi dienvidrietumos notika milzīgs zemes nogruvums 7 km² platībā, kas iznīcināja hidroelektrostacijas dambi un sabojāja 497 mājas un vairākus infrastruktūras objektus.

Milzīgs zemes nogruvums Rumonges provincē, Burundi

Rezultātā bez pajumtes palika 2485 cilvēki. Tika iznīcināti vairāk nekā 500 hektāri labības lauku. Visvairāk cieta Gabaniro ciems, kurā nepalika neviena māja. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Diemžēl gāja bojā bērns.

Ziemeļamerika

Kanāda

Kanādas rietumu reģioni cieš no ekstremāla sausuma. Pēcāk sausajās teritorijas pārņēma savvaļas ugunsgrēki. Glābēji turpina dzēst vairākus meža ugunsgrēkus.

Līdz 22. aprīlim jau reģistrēti vairāk nekā 110 meža ugunsgrēki Britu Kolumbijā, bet 66 — kaimiņos esošajā Albertā.

36 pagājušā gada ugunsgrēki nebija nodzisuši un turpināja kvēlot pat zem sniega, un, sākoties anomālajam karstumam, uzliesmoja ar jaunu spēku.

2023. gada sezonas meža ugunsgrēki kvēlo zem sniega Kanādā

Valstī draud atkārtojums vissliktākajai meža ugunsgrēku sezonai vēsturē 2023. gadā, kad gāja bojā 8 ugunsdzēsēji un 230 000 cilvēku bija spiesti pamest savas mājas.

Sliktākā savvaļas ugunsgrēku sezona Kanādas vēsturē, 2023.

Eiropa

Aprīlis Eiropā atnesa nepieredzētu temperatūras haosu.

Eiropieši piedzīvoja rekordstraujas temperatūras izmaiņas visā novērojumu vēsturē. Vasarīgais karstums mēneša sākumā nomainījās ar aukstuma rekordiem, sniegputeņiem un salnām jau mēneša vidū.

Anomālas temperatūras izmaiņas Eiropā

Atsevišķos Slovēnijas reģionos temperatūra pazeminājās par 25 grādiem vai vairāk, un jau zaļos laukus pārklāja sniega kārta.

Rekordsals Slovēnijā

Podčetrtekas municipalitātē fiksēts rekordliels temperatūras kritums par vairāk nekā 26 grādiem. Tikai diennakts laikā temperatūra pazeminājās no 27,2 °C līdz 1,0 °C.

Austrijā, Viljahas pilsētā, divās diennaktīs temperatūra noslīdēja no 30 °C līdz 0 °C.

Daudzos Eiropas reģionos uzkrita spēcīgs sniegs. Vietām uzsniga vairāk nekā visas ziemas laikā. Piemēram, kalnos Vācijā, Cūgšpices kalnā diennakts laikā uzsniga vairāk nekā 40 cm sniega, un nākamo 4 dienu laikā sniega kupenas pieauga līdz metram. Ceļu dienesti tika pārsteigti nesagatavoti un nespēja laikā notīrīt sniegu no ceļiem. Tā kļuva par katastrofu autobraucējiem, kuri jau bija nomainījuši ziemas riepas pret vasaras.

Negaidīti spēcīgais sniegs izraisījusi haosu uz Bavārijas ceļiem: 25 cm sniega, desmitiem autovadītāju, kas iestrēguši savās automašīnās, ugunsdzēsēju brigādes ar motorzāģiem un neskaitāmiem ceļu slēgšanas gadījumiem.

Helsinkos ledus lietus un sniega dēļ tika pilnībā slēgta tramvaju satiksme.

Sniega izraisīts transporta kolapss Helsinkos, Somijā

Temperatūras svārstības nopietni ietekmēja reģiona lauksaimniecību. Īpaši cieta augļu koki un vīna dārzi, kas anomāli siltajā pavasarī uzziedēja vairākas nedēļas agrāk.

Vācu zemnieki, lai glābtu ražu, divas dienas dedzināja ugunskurus savos dārzos. „Mēs sagatavojām 10 000 ugunskuru,” stāstīja lauksaimnieki Elbas ielejā.

Francijā aukstums iznīcināja līdz pat 70% no vīnogu un aprikožu ražas.

Polijā Zaverces pilsētas rajonā 23. aprīļa rītā termometra stabiņi rādīja -7 °C. Rapšu lauki bija nosaluši. Gāja bojā zemeņu plantācijas, kurus neglāba pat pārklāšana ar agroplēvi.

Grieķijā labības laukus nonāca zem tonnām sniega un ūdens, kas draud ar pilnīgu ražas zaudēšanu.

Krievija

19. aprīlī Krievijas Eiropas daļā sajaucās klimata zonas. Vienos platuma grādos temperatūras starpība sasniedza 30 grādus pēc Celsija. Pievolgā bija tikpat silts kā subtropos, bet tajā pašā laikā Centrālās Krievijas rietumos valdīja arktisks aukstums.

Anomāls temperatūras kontrasts vienos un tajos pašos platuma grādos, Krievija

Naktī uz 20. aprīli vismaz 16 Krievijas apgabalos tika novērota valsts centrālajā daļā reti sastopama ziemeļblāzma.

Čeļabinskas, Rjazaņas, Penzas, Vladimiras, Sverdlovskas, Kurganas, Novosibirskas, Maskavas, Ņižņijnovgorodas un citu reģionu iedzīvotāji bija liecinieki viņu reģioniem netipiskai parādībai.

Netipiska polārblāzma vidējos platuma grādos Krievijas reģionos

Cēlonis bija spēcīga G3 klases magnētiskā vētra. To nebija prognozējuši zinātnieki, jo pēc viņu aprēķiniem Saules koronālās masas izmešanai vajadzēja noritēt tangenciāli un nevajadzēja radīt būtiskus magnetosfēras traucējumus. Taču reakcija izrādījās daudz spēcīgāka, kas liecina par kritisku planētas magnētiskā lauka pavājināšanos.

Tas nozīmē, ka mēs kļūstam neaizsargāti pret kosmisko starojumu, un palielinās UV staru radīto apdegumu un ādas vēža risks. Magnētiskā lauka pavājināšanās negatīvi ietekmē arī cilvēku psihi, asins sastāvu un vispārējo pašsajūtu.

Tas ir tikai viens simptoms, kas norāda, ka mūsu planēta iet bojā. Novērotais laikapstākļu haoss notiek tāpēc, ka cilvēce ir iegājusi klimatisko katastrofu laikmetā.

Kāds scenārijs attīstīsies tālāk - to tagadd nosaka katrs cilvēks. Vai nu mēs atstāsim visu kā ir un beigsim pastāvēt kopā ar savu māju nākamo 10 gadu laikā, vai arī apvienosim spēkus un palīdzēsim planētai pārvarēt šo grūto periodu, tādējādi saglabājot dzīvību uz Zemes.

Ar raksta videoversiju varat iepazīties šeit: