Logo Creative Society RADOŠA
SABIEDRĪBA
Pievienoties

Straujas klimata izmaiņas. Kurš varēs tevi izglābt?

2022. gada 30. oktobris
Komentāri

Pēdējā laikā uz Zemes notiek arvien vairāk un vairāk dabas katastrofu, ko ir izraisījušas klimata pārmaiņas. Paliek arvien sarežģītāk tās prognozēt. To spēks nepielūdzami pieaug, un sekas bieži vien ir šokējošas.

Tikai pēc oficiālajiem datiem pēdējo 50 gadu laikā dabas katastrofu skaits ir pieaudzis piecas reizes, nogalinot simtiem cilvēku un nodarot materiālo zaudējumu 202 miljonu dolāru apmērā katru dienu. Ņemot vērā šos rādījumus, nav grūti prognozēt, cik ātri cietušo skaitā nonāksi tu un tava ģimene. Saistībā ar šo rodas loģiski jautājumi:

  • Kādiem draudiem cilvēce pati sevi pakļauj, jau nonākusi globālo katastrofu periodā?

  • Kāda ir reālā aina šo notikumu epicentrā?

  • Kādas ir izredzes izdzīvot dabas postošo spēku laikā un pēc tiem pašreizējā patērēšanas formātā?

  • Ko mēs varam izdarīt jau tagad, lai novērstu pašu ļaunāko?

Dabas spēks ir tik nesatricināms, nepielūdzams un varens, ka šobrīd cilvēks nespēj nekādā veidā tam pretoties. Vienas nakts laikā pilnībā tiek sagrautas pilsētas. Burtiski dažu sekunžu laikā ļaudis zaudē jumtu virs galvas un visu dzīves laikā iegūto mantu, un dažkārt zaudē arī dzīvību.

2022. gada 7. maijā notikušajā konferencē “Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot” Irēna Kačinska stāstīja par pieredzēto viesuļvētru Polijā: “Bija drausmīgs troksnis. Pa logu varēja redzēt, kā kaimiņu mājām tiek norauti jumti, uz viņu galvām sāka krist ķieģeļi.”

Forumā aculiecinieks Adams Stielstra stāstīja par Kolorādo (ASV) notikušo ugusngrēku: “Es braucu apkārt un redzēju veselus kvartālus, no kuriem bija palikušas tikai drupas. Nekā cita tur nav. Un cilvēki bija vienkārši uz ielas.”

Kad mēs uzzinām jaunumus par klimatiskajām katastrofām, tad bieži vien izsakām līdzjūtību cietušajiem, bet gandrīz nekad mums prātā neienāk doma, ka identiskā situācijā varam nonākt mēs paši. Taču jau šodien ikviens var redzēt klimata anomālijas aiz sava loga: temperatūras rekordus, sausumu, plūdus, viesuļvētras, tornado, taifūnus, plaša mēroga meža ugunsgrēkus, zemes nogruvumus un citas dabas katastrofas. Klimata pārmaiņas ir kļuvušas tik acīm redzamas, ka neviļus sāc aizdomāties: “Un kas būs rīt?”

Diemžēl oficiālajos plašsaziņas līdzekļos nav pilnīgas un uzticamas informācijas par klimata pārmaiņu patiesajiem cēloņiem, par dabas katastrofu reālajiem apmēriem un to sekām. Tajā pašā laikā atbildīgi, sociāli aktīvi cilvēki no vairāk nekā 180 valstīm 2022. gada 7. maijā organizēja forumu “Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot”. Šis forums uz vienas platformas apvienoja drošsirdīgus zinātniekus, pētniekus, viedokļu līderus un visus, kam nav vienaldzīgs cilvēces liktenis.

Forumā tika atklāti šokējoši fakti par to, cik pēkšņas ir dabas katastrofas. Cilvēki nodarbojas ar ikdienišķām lietām un bieži vien nenojauš, ka pēc pāris dienām vai pat stundām viņus skars viesuļvētras, plūdu vai tornado postošais spēks. Aizmiegot lietus dārdoņas skaņās, viņi šausmās pamostas no tā, ka viņu mājās ielaužas trakojošas dubļu straumes.

Publicējam tikai dažu aculiecinieku pieredzēto briesmīgajās katastrofās:

Aculiecinieka no Malaizijas stāstītais forumā par 2021. gada decembrī notikušajiem plūdiem: “Mēs neko nevarējām izdarīt. Mēs varējām tikai pakampt savus dokumentus un glābt savas dzīvības. Mēs negaidījām, ka ūdens pakāpsies par 6 metriem.”

Aculiecinieka no Petropolisas (Brazīlijā) stāstītais forumā par 2022. gada februārī notikušajiem plūdiem: “Ūdens līmenis divu metru augstumā. Daudz ūdens, ļoti daudz ūdens. Mēs neesam redzējuši neko līdzīgu tam, kas šeit notika vakar. Es pat nezinu, ko teikt. Mēs zaudējām visu! Tas ir viss! Pilnīgs zaudējums.”

Te tas ir mūsu īstenais, visas cilvēces kopīgais ienaidnieks – klimats. Viņš vienlaicīgi uzbrūk no visām pusēm, bet mēs pat necenšamies tam pretoties. Kataklizmas pastiprinās katru dienu un laupa cilvēku dzīvības. Bet mēs no malas vērojam to, ļaujot ienaidniekam iekarot mūsu teritorijas un aiznest cilvēku dzīvības.

Vai tu vēl joprojām domā, ka tevi tas neskars? Jo katrs cilvēks ir pārliecināts, ka viņu laikus informēs, paziņos precīzu laiku, evakuēs uz drošu vietu, nodrošinās ar nepieciešamo un atlīdzinās zaudējumus. Bet kā tas notiek patiesībā?

Par katastrofām tiek ziņots pēdējā brīdī vai vispār netiek ziņots. Cilvēki nav informēti par briesmām, jo trūkst precīzu prognožu, tehnisko līdzekļu brīdināšanai un informācijas nodošanai. Un šīs problēmas ir aktuālas neatkarīgi no tās vai citas valsts sociālekonomiskās attīstības. Ne materiālā labklājība, ne ekonomikas stabilitāte un attīstība nedod nekādas garantijas simtsprocentīgam glābiņam un izdzīvošanai, kas stihija uzbrūk pēkšņi.

Tāpat cilvēciskais faktors nereti kļūst par būtisku šķērsli, lai pieņemtu svarīgus lēmumus par savlaicīgām evakuācijas un glābšanas darbībām. Klimats ir bezdvēselisks un neparedzams, bet vai mēs sagaidām necilvēcīgu attieksmi pret sevi? Diemžēl cilvēku izdzīvošana mūsdienu sabiedrībā ir atkarīga no pie varas esošo indivīdu lēmumiem, uz kuriem esam pārlikuši atbildību par savu dzīvi.

Žurnālista Kaio Oliveira (Caio Oliveira) vārdi forumā par plūdiem Brazīlijā: “Kamēr mēs piedzīvojām vienu no lielākajām traģēdijām mūsu vēsturē, mūsu prezidents nolēma paņemt atvaļinājumu un devās ceļojumā uz valsts dienvidiem. Patiesībā, viņš ne ar ko nepalīdzēja. Nesniedza nekādu palīdzību.”

Katrs cer, ka glābšanas dienesta pienākums ir viņu nekavējoties izglābt. Katrs cer, ka tiks izglābts pirmais! Bet vai tas vienmēr ir iespējams?

Neatliekamās glābšanas dienesta akadēmijas Drošības nodaļas vadītāja, Pakistānas glābšanas komandas vadītāja vietnieka Muhameda Ahsana no Pakistānas vārdi Forumā par zemestrīci: “Esam uzsākām meklēšanu un citus glābšanas darbus. Un zemākajā stāvā pamanījām divus vai trīs upurus, kuri mums sauca no nelielas atveres. Viņi kliedza un ar mobilajiem telefoniem raidīja gaismas signālus. Mēs jutāmies vainīgi par to, ka tajā brīdī neko nevarējām izdarīt, jo viņi vienkārši lūdza, lai viņus izvelk. Taču izvilkt viņus bija ļoti grūti milzīgo aizsprostojumu dēļ, jo bija sabrukuši pieci vai seši stāvi.”

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, ka glābšanas operācija nesākas tādu nelaimju vidū kā zemestrīce, taifūns, viesuļvētra un tamlīdzīgi. Nereti glābēji ir spiesti palikt bāzē līdz tam brīdim, kad stihija norims, lai neapdraudētu speciālistu dzīvības. Līdz viņu ierašanās upuriem nākas pašiem cīnīties par izdzīvošanu. Cik ilgu laiku vajadzēs gaidīt piegādes pārtikai, ūdenim, medicīniskai un citai palīdzībai? Jo tas var ieilgt vairākas stundas, dienas vai vairāk. Cik katrs no mums esam gatavi šādam notikumu pavērsienam?

Neskatoties uz to, ka profesionāļi, kuru aicinājums ir glābt cilvēkus, ir centīgi, nesavtīgi un drosmīgi, strādā uz cilvēka spēju robežas, riskē ar savu dzīvību, ar viņu varonību vien nepietiek, lai glābtu visus, kas nonākuši nelaimē.

Paši glābēji atzīst faktu, ka bieži vien viņi pirmo reizi sastopas ar neticamo stihijas spēku un neapzinās to patiesos cēloņus.

Sertificēta drošības speciālista, glābēja Pančo Ramireza no Filipīnām vārdi Forumā par zemestrīcām: “Jebkuru dabas katastrofu vajag izpētīt, lai saprastu tās ietekmes spēku. Jo, ja mēs nesapratīsim šīs katastrofas būtību, mēs nekad nesapratīsim un nezināsim, kā tai sagatavoties, ja netiks saprasta būtība. Klimata izmaiņas ir tas, kas mums ir jāizpēta. Vajag izpētīt šo problēmu daudz detalizētāk. 

Jautājums par patiesajiem klimata izmaiņu cēloņiem, kas nav saistīti ar cilvēku darbību, risinājumu meklēšana un patiesas informācijas nogādāšana līdz plašākai sabiedrībai par uz planētas notiekošajiem procesiem tiek pētīts neatkarīgajā platformā “Creative Society” ar zinātnieku, pētnieku, speciālistu un ekspertu atbalstu.

Diemžēl šodien glābšanas dienesti nav gatavi mūsdienu izaicinājumiem: izvirdumiem, supervulkāniem, liela mēroga plūdiem, milzu tornado, cunami un citām dabas katastrofām. Viņi saskaras ar jaunām jaudīgām un liela mēroga parādībām, un pamata instrumenti, ko viņi izmanto, paliek praktiski nemainīgi: kāpnes, zāģi, cirvji, ugunsdzēsības šļūtenes un tamlīdzīgi.

Lai efektīvi pārvarētu dabas katastrofu sekas, ņemot vērā globālās klimata izmaiņas, ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas. Mūsdienās pastāv revolucionāri zinātniski un tehniski risinājumi, taču tos ne visur pielieto, jo mēs ar jums eksistējam patērētāju sabiedrības formātā.

Kaut gan vienā mirklī palīdzība būs nepieciešama tūkstošiem, miljoniem un, iespējams, miljardiem cilvēku! Noteiktajam reģionam nestandarta katastrofas, attālums no notikuma vietas, pieejamās loģistikas trūkums, grūtības piegādāt tehnisko aprīkojumu - šie un citi faktori ļoti apgrūtina savlaicīgu palīdzību. Kamēr speciālie dienesti tur nonāks, paiet dārgais laiks.

Cietušajiem šis ir smagu pārbaudījumu periods. Izdzīvojušie ir spiesti gaidīt palīdzību dienām un dažreiz pat nedēļām, būdami izsalkuši, dehidratēti, garīgi un fiziski traumēti. Viena minūte palīdzības gaidīšanas ilgst kā stunda. Un šādos apstākļos katrs cilvēks parāda savas patiesās īpašības: kāds cenšas palīdzēt citiem, bet kāds atņem pēdējo un līdz ar to arī cerību saglabāt dzīvību, kas burtiski "karājas mata galā". Tāda ir mūsdienu realitāte patērētāju sabiedrības formāta apstākļos. Un neviens nezina, kas būs tev blakus kritiskā situācijā un kā tu pats rīkosies.

Vai tiešām tas nav iemesls aizdomāties, kādā formātā mēs tagad dzīvojam? Vai tas nav iemesls izveidot daudz cilvēciskāku un sagatavotāku jebkādiem izaicinājumiem sabiedrību?

Ir pienācis laiks radikālām pārmaiņām! Ir pienācis laiks, ņemot vērā iepriekšējo paaudžu neveiksmīgo pieredzi, atteikties no sociālās uzvedības modeļa, kas balstīts uz egocentrismu un sašķeltību. Ikviens var uzņemties atbildību par lēmumiem, kuri vērsti uz savas dzīves apstākļu uzlabošanu.

Katram no mums ir svarīgas kopīgās cilvēciskās vērtības un vēlme dzīvot cienīgu un laimīgu dzīvi. Taču patērētāju sabiedrības formātā mēs pastāvam mākslīgā anticilvēcisku vērtību paradigmā. Un ir svarīgi saprast, kuras darbības un lēmumi ir balstīti tikai uz pašlabumu un slāpēm pēc varas, un kuri ir vērsti uz cilvēka un visas sabiedrības dzīves apstākļu kopējo uzlabošanu. Caur melu plīvuru un viltu, kas tiek translēts mūsu apziņā no augstām tribīnēm, kinoindustrijas un plašsaziņas līdzekļiem, ir svarīgi saskatīt patiesību. Kamēr mēs esam mākslīgi sašķelti ar ideoloģiskiem, politiskiem, ekonomiskiem un citiem nosacījumiem, un turpinām viens no otra slēpt zinātniski-intelektuālos sasniegumus, diferencējot tos "ērtajos" un "neērtajos" priekš dažādām kopienām un grupām, cilvēce jau zaudē savu galveno karu - karu pret klimatu.

Klimats uzbrūk, ir nežēlīgs, ar viņu nevar vienoties. Mums ir vajadzīgs daudz ilgtspējīgāks attiecību modelis, kas spēj pretoties jebkādiem kritiskiem izaicinājumiem, kas rodas gan klimatiskajās sistēmās (atmosfērā, hidrosfērā, ģeosfērā, biosfērā un citās), gan sociāli ekonomiskajās sistēmās. Modelis, kurā jebkura cilvēku mijiedarbība balstās uz kopīgu mērķi – nodrošināt un garantēt katram cilvēkam dzīvības vērtību. Šādos apstākļos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi ir vienlīdz pieejami jebkuram dienestam un visiem cilvēku glābšanā iesaistītajiem speciālistiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Tikai sabiedrībā ar vienlīdzīgām iespējām jebkurā situācijā ikviens cilvēks neatkarīgi no viņa sociālā vai materiālā stāvokļa ir vienlīdz aizsargāts. Šādā sabiedrībā ārkārtas situācijās vienīgā prioritāte ir katra cilvēka drošība!

Un, pagaidām mums vēl ir iespēja mainīt situāciju sev par labu, par labu visai cilvēcei. Vienīgā iespēja izdzīvot ir apvienoties un realizēt Radošo sabiedrību, kuras pamatā ir katra cilvēka dzīvības vērtība. Radoša sabiedrība - tā ir droša sabiedrība, kas rūpējas par visiem! Tikai uz šī principa pamata tiks ieviestas progresīvas tehnoloģijas un izveidota visas pasaules sabiedrības globāla mijiedarbība. Visi zinātniski-tehniskie un materiālie resursi nekavējoties tiks novirzīti izvirzīto uzdevumu risināšanai. Tāpēc Radošajā sabiedrībā jebkurā pasaules vietā, atšķirībā no esošā sabiedrības formāta atsevišķajām mazajām glābšanas vienībām, tevi operatīvi pasargās “Vienotais starptautiskais ārkārtas glābšanas dienests”. Bet, lai izveidotu šādu dienestu, ir nepieciešams konsolidēt visu cilvēku potenciālu, pasaules līderus, zinātniekus, glābējus un citus speciālistus

Neviens nevar izlemt tavā vietā, kā rīkoties: mēģināt izdzīvot patērētāju formātā vai laimīgi dzīvot Radošā sabiedrībā. Tā ir tava izvēle!

Pats galvenais šeit un tagad - tā ir tava līdzdalība! Tikai radot sabiedrības viedokli, sabiedrības pieprasījumu pēc Radoša formāta, mēs varam sākt pāreju uz jaunu cilvēciskas sabiedrības modeli. Atbalsti projektu “Radoša sabiedrība”, kļūsti par daļu no lēmuma pieņēmēja. Pieprasījumu dzīvot drošā un laimīgā sabiedrībā var izteikt ar vienkāršām darbībām:

  • Uzzini faktus, kas tika atskaņoti vairākās intervijās, starptautiskās konferencēs un globālos forumos.
  • Informē par Radošu sabiedrību, dalies ar informāciju ar saviem tuviniekiem, darbā, sociālajos tīklos, ar ikvienu cilvēku.
  • Dalies ar informāciju, kas ir publicēta mūsu oficiālajos kanālos: YouTubeFacebookInstagram.

Vai izveidot drošu pasauli vai arī atstāt visu kā ir - tas ir jāizlemj tev!

Atstāt komentāru