Lai kādu mūsu civilizācijas pēdējās tūkstošgades pastāvēšanas laika posmu mēs neaplūkotu, mēs neatradīsim laiku, kurā cilvēce nebūtu meklējusi tādu pastāvēšanas iekārtu, kas to novestu līdz maksimāli augstākajam cilvēces evolūcijas pakāpienam. Pēdējo gadsimtu laikā pastāvošā iekārta nomainījās viena aiz otras ar izmēģinājumu un kļūdu metodi: feodālisms, kapitālisms, sociālisms, komunisms un tamlīdzīgi. Turklāt – sākumā katras jaunās iekārtas ideoloģija iedvesa ticību par vēlamo augstumu sasniegšanu, vējojot ar jauninājumiem un spokainu cerību, kas spilgti kontrastē uz novecojušās iepriekšējās ideoloģijas fona.
Un tā katra kārtējā “jaunā ideoloģija” vēlāk praksē atkal parādīja savu aprobežotību, tāpat kā iepriekšējā, savu nespēju izpildīt pat nelielas sabiedrības daļas cerības, nemaz nerunājot par katru atsevišķu tās pārstāvi. Katru nākamo gaidīšanas un cerību sabrukumu masas pārcieta arvien sāpīgāk. Un katru reizi šī vilšanās cilvēku atmiņā veidoja atgādinājumu par neveiksmēm un maldīgu viedokli par to, ka nav iespējams izveidot viņu sapņu sabiedrību.
Kā rezultātā tas noveda pie tā, ka šodien parastais iedzīvotājs vairs netic "laimīgai dzīvei stabilitātē un labklājībā", netic kārtējiem lozungiem par neatkarību un vienlīdzību. Viņam ir zināmi tikai meli, maldināšana un citas politiķu manipulācijas. Daudzi netic solījumiem par progresu, piemēram, par to pašu ekonomisko, tehnisko, redzot praksē milzīgu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem un saprotot, ka šis progress skars tikai ļoti mazu iedzīvotāju daļu, bet citiem būs uzlabojumi tikai uz papīra. Neskatoties uz visiem empīriskajiem datiem, kas gadsimtu gaitā uzkrāti uz neveiksmju pieredzes, cilvēce joprojām ilgojas pēc pārmaiņām uz labo pusi un tajā pašā laikā neredz izeju no šīs krīzes. Bet kāpēc tā notika?
Šodien ir iestājies krīzes posms mūsdienu sabiedrībā. Kā to pārvarēt? Sākumā tiksim skaidrībā ar iemesliem.
Masu neticība saviem līderiem, kas sola labāku nākotni, ko pastiprina viņu fatālā bezdarbība, pastāvēs līdz brīdim, kamēr cilvēki nesaņems atbildes uz uzkrāto jautājumu kaudzi.
Kāpēc, neraugoties uz daudzsološu sākumu, vecās ideoloģijas pazuda vēsturē kā neveiksmīgs eksperiments?
Kāpēc šodien, neskatoties uz visiem likumiem par cilvēktiesībām un brīvībām, kas sarakstīti vairākuma valstu konstitūcijās, mēs patiesībā redzam pretējo?
VARA. Neskatoties uz visu piedāvāto sabiedrības pastāvēšanas formu daudzveidību, aizstāvot BRĪVĪBU un TAISNĪGUMU, novērojams, ka praksē visur ir stabili saglabājies viens un tas pats – varas hierarhija, kura izteikta kā dažu indivīdu vara pār sabiedrību! TTas ir, būtībā tika saglabāta verdzības sistēma, tikai uzlabojās tās vadības ideoloģiskais instruments. Mainījās izkārtne, bet nemainījās saturs!
PATĒRĒTĀJU FORMĀTS. Vēl viens svarīgs moments, kas jau apzināti izslēdz brīvas sabiedrības veidošanu, neskatoties uz tās lozungu izmantošanu, – tas ir patērēšanas formāts cilvēku savstarpējās attiecībās, kas dominē pēdējos 6 000 gadus. Šis formāts koncentrē masveida uzmanību uz egoismu, lepnību, vēlmi bezgalīgi patērēt un kaut ko iegūt, un vissvarīgākais ir neremdējamas varas alkas! Aktivizējas nepiesātināms dzīvniecisks instinkts, radot patogēnus apstākļus indivīda attīstībā. Un tas, savukārt, rada patogēnus apstākļus sabiedrības attīstībai kopumā. Līdz brīdim, kad katrs cilvēks ir tendēts nepiesātināmi patērēt, viņa eksistence tiks sašaurināta līdz patērētāju formāta uzspiestiem šabloniem. Tāda cilvēka dzīves jēga, kas ieciklējas uz matēriju, bieži vien ir dzīšanās pēc varas, atzinības un neierobežota kapitāla palielināšanas.
Starp citu, vārds "kapitāls" cēlies no latīņu valodas "caput", kas nozīmē "galva". Šī jēdziena saknes nāk no tiem laikiem, kad mājlopi tika uzskatīti par naudas vienību un apmaksa tika veikta ar viņu galvām, tas ir, ņēma vērā kopējo mājlopu skaitu. Un vergu sistēmā nabadzīgo cilvēku (vergu) masas netika uzskatītas par cilvēkiem, tos pirka un pārdeva kā lopus. Bet vai, ieviešot šādu attieksmi, cilvēkam pret cilvēku sabiedrībā – vai tas nav noziegums pret cilvēci?
Vai šāda tieksme pēc iedomātas varas un materiālās nepiesātināmības nav sekas tam, ka cilvēkā dominē viņa zemiskās vajadzības? Kā rezultātā – konkurence, strīdi, plēšanās, sāncensība, nesaskaņas, šķirošana klasēs, varas hierarhija, plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem un, galu galā, hibrīdkari, pasaules kari. Vai tad patērētāju formāts nav pašnāvniecisks visai cilvēcei? Kari, kas sākas cilvēka apziņā, kas, orientēta uz patērētāju formātu, noved līdz bailēm, agresijai un nāvei. Vai nav tiesa, ka cilvēku galvās esošais destruktīvais, smagnējais patērētāju formāts ar negausīgu tieksmi pēc varas, kariem, mūžīgajām dzīvnieciskajām izdzīvošanas problēmām, vēlmi valdīt un katra cilvēka gaišais sapnis par mierīgu, laimīgu, drošu dzīvi, – tās ir lietas, kas izslēdz viena otru jau sākotnēji?
Kas palīdzēs mūsdienu cilvēkam atgūt ne tikai ticību gaišai nākotnei, bet arī absolūtu pārliecību, ka tā ir reāla, iegūt izpratni par to, kā to veidot, izpratni par ikviena cilvēka aktīvas līdzdalības nepieciešamību šādas sabiedrības veidošanas procesā?
Kā izveidot Radošu sabiedrību, kur visi labumi un resursi piederēs Cilvēkam, nevis amorfām virsbūvēm, kas valda pār viņu?
Mūsdienās, datortehnoloģiju un mobilo sakaru laikmetā, starp cilvēkiem, kas dzīvo dažādos kontinentos, kā nekad iepriekš ir iespējams īstenot Radošu sabiedrības attīstības formātu. Tā ir jauna sabiedrisko attiecību formāta veidošana, kas vērsta uz labāko cilvēcisko īpašību izkopšanu, uz cilvēka radošuma attīstību, apvienot cilvēkus garīgi-tikumiskās vērtībās, popularizējot labestību, mieru, cilvēcību, godīgumu, savstarpēju atbalstu, cieņu un mīlestību vienam pret otru. Vai par to nesapņo katrs mūsu planētas saprātīgais iedzīvotājs?
Ņemiet vērā, ka šeit akcents tiek likts uz kaut ko pilnīgi citu nekā patērētāju sabiedrībā. Radoša sabiedrība ir vērsta aktivizēt cilvēkā kā vienībā visu pozitīvo, labo, atbalstot cilvēka labos nodomus, izpaust savas labākās īpašības un spējas viņa garīgi-tikumiskajai attīstībai un visas sabiedrības labā, un kā rezultātā – fraktāli visā sabiedrībā notiks tas pats. Jo tikai veidojot veselu Personību, var izveidot veselu sabiedrību. Līdz ar plānveida pasaules ekonomikas stabilitāti un visu labumu pieejamību katram izzudīs vēlme pēc konkurences un pārmērīgas uzkrāšanas. Ekonomikas un citu nozaru attīstība būs orientēta uz katra cilvēka vajadzību apmierināšanu nevis uz kopīgu sistēmu kā tagad, kad anulētas cilvēka morāli-ētiskās vērtības. Informācijas absolūtā pārredzamība un atklātība Radošā sabiedrībā ir lietu dabiskais stāvoklis. Šādā aspektā sabiedrības attīstības radošs formāts un šādos apstākļos nenovēršamas evolūcijas ceļš arī ir tas pārejas posms, lai izveidotu ideālu sabiedrību, uz kuru ir tiekušies visos laikos, tas ir savienojošais tilts, kas stāv uz astoņiem balstiem – 8 Radošas sabiedrības pamatiem.
Daudziem var rasties tādi jautājumi kā: "Bet kā tad ar varu Radošā sabiedrībā? Tā ir nepieciešama savstarpējo attiecību veidošanai, sabiedriskās ražošanas organizēšanai. Vai tās neesamība nenovedīs pie anarhijas?" un tamlīdzīgi. Un te mēs atkal atgriežamies pie atbildības jēdziena. Jo, nonākot pie varas, cilvēks tiek apgrūtināts ar pienākumiem, mērķiem un uzdevumiem, kurus apņemas pildīt tautas priekšā. Bet kā tas izskatās praksē mūsdienu patērētāju iekārtā? Visi redz, ka, nokļūstot varas aprindās un tamlīdzīgos apstākļos, šādam cilvēkam mainās domāšana, diemžēl ne uz labāko pusi priekš vēlētājiem. Tāpēc, lai mainītu situāciju, ir jāmaina nosacījumi.
Bet, ja paskatās no otras, radošās puses, tad šādā situācijā cilvēki, ja viņi vēlas izdarīt kaut ko labu citiem, lai vēl vairāk uzlabotu ikviena dzīvi, uzņemsies ATBILDĪBU visu cilvēku priekšā, apņemoties atbildību sabiedrības priekšā par saviem vārdiem, darbiem un visu savu darbību rezultātu ieņemamajos amatos. Bet pati tauta noteiks uzdevumus un kontrolēs to ieviešanas kvalitāti. Šī definīcija radikāli maina pašu būtību.
Atbildība izslēdz dažu indivīdu gribas uzspiešanu sabiedrībai. Tā ir sabiedrības instruments, lai apmierinātu savas vajadzības. Radošā iekārta rada apstākļus tieši cilvēka labumam, katram cilvēkam, nevis amorfam vārdam “valsts”, noteiktām organizācijām un tamlīdzīgi. Jo tieši Cilvēks ir galvenā sastāvdaļa visam. Bez cilvēka nekā nebūs.
Kas attiecas uz cilvēces evolucionāro attīstību, šobrīd tas ir tieši atkarīgs no katra cilvēka izvēles, pārformatējot viņa apziņu no patērēšanas uz radīšanu un apvienošanos tādā veidā ar citiem. Bet arī šīs izmaiņas ir atkarīgas un būs iespējamas, kad pati sabiedrība radīs pozitīvu vidi cilvēka garīgai un tikumiskai izaugsmei. Šie aspekti ir cieši saistīti, viens otru papildinoši un tieši proporcionāli paātrina viens otru un visu evolūcijas procesu cilvēces ceļā uz ideālo sabiedrību. Formula ir ļoti vienkārša: Cilvēks rada sabiedrībai, sabiedrība – Cilvēkam, un pirmajā vietā ir tieši cilvēks un viņa ieguvums. Un šajā sakarā katra dalība ir neizmērojami svarīga kopējā lietā, kas vērsta uz visas sabiedrības un atsevišķa indivīda dzīves uzlabošanos tajā
Bet kāda veida cilvēka līdzdalība ir iespējama pašreizējā situācijā? Šobrīd daudzi vēl neredz izeju apkārtējā informācijas plūsmā, kas ir vērsta uz patērētāja formātu. Un tieši, lai vairākums saprastu pareizo ceļu un konsolidētos, nepieciešama sabiedrības informēšana, cilvēku apziņošana, pozitīva satura izveide un izplatīšana un informācijas telpas aizpildīšana ar to. Ir svarīgi rīkoties radošumā, ejot pretī cilvēkiem, un pašam kļūt par īsta Cilvēka piemēru, kurš ir šīs sabiedrības cienīgs un praksē parāda, ka sasniegt to ir absolūti reāli. Ikviens interesents ar mūsdienu tehniskajām iespējām un informācijas pasniegšanas iespēju daudzveidību jau šobrīd var kļūt par Radošās sabiedrības veidošanas dalībnieku.
Galvenais ir apzināties, ka neesi viens! Kustība šajā virzienā jau notiek visā pasaulē! Radošā sabiedrība, kas izveidota ar Tavu līdzdalību, ir labākais mantojums Taviem pēcnācējiem. Tagad Tev vienkārši jāsāk virzīties šajā virzienā, un tas jau būs svarīgs solis ceļā uz visas sabiedrības progresu. Kopā mēs varam paveikt daudz! Nākotne veidojas tagad.
Džons Ašers
Komentāri (1)
Jānis
03.02.2021 | 18:17Patiešām liels prieks dzīvot tādā laikā, kad notiek tāda sabiedrības transformācija un cilvēcei beidzot paverās iespēja strauji evolucionēt.