Pati spēcīgākā pozīcija ir Patiesība! Ejot kopā ar Patiesību, jūs paši kļūstat stiprāki.
Igors Mihailovičs Daņilovs
Šodien pasaulē ir maz cilvēku, kas tā vai citādi nav dzirdējuši un nezina par viltus ziņām un dažu plašsaziņas līdzekļu melīgumu un nodevību. Patērētāju sabiedrībā žurnālistika, kuras uzdevums ir objektīvi un godīgi informēt cilvēkus par pasaulē notiekošo, faktiski ir kļuvusi par noteiktu preci. Reizēm pat par ļoti dārgu un ļoti pieprasītu līdzekli, lai manipulētu ar sabiedrisko domu un nopelnītu pasakainas naudas summas. Mēs varētu salīdzināt dažus žurnālistus ar vienas no senākās profesijas pārstāvēm, bet mēs to nedarīsim, lai ar šo salīdzinājumu neaizvainotu žurnālistus. Kāpēc tā? Vai tiešām viss ir tik nopietni? Spriediet paši...
Nesen vienā no lielākajiem izdevumiem iznāca raksts, kurā bija izteiktas nepamatotas apsūdzības attiecībā uz visas cilvēces projekta "Radoša sabiedrība" dalībnieku darbībām. Viens no galvenajiem apgalvojumiem bija, ka, vienkārši runājot, CO2 teorija ir absolūtā un vienīgā patiesība pēdējā instancē un, ka visi pasaules zinātnieki ir par to, un ka tie, kas ir pret to, kā, piemēram, projekta “Radoša sabiedrība” dalībnieki - tie ir stulbi, sekli cilvēki, kas izplata melus par CO2 un uzdrīkstas apgalvot, ka CO2 faktors nav galvenais klimata pārmaiņu faktors uz Zemes, un tā tālāk.
Šāds izkropļots spriedums saistīts ar to, ka šiem žurnālistiem acīmredzot nav bijis laika pat virspusēji iepazīties, par ko mēs runājam. Ja viņi būtu kaut mazliet izpētījuši mūsu materiālus, tad būtu varējuši pārliecināties, ka mēs nenoliedzam CO2 esamību, taču mēs sakām, ka nav reālu pierādījumu tam, ka tieši CO2 ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis. Mēs runājam par to, ka CO2 - tā ir kā temperatūra slimniekam. Temperatūra, kas liecina, ka organismā ir darbības traucējumi. Taču tas ir tikai simptoms, nevis slimības cēlonis. Un vēl mēs runājam par to, ka jau 40 gadus cīnās ar CO2 un ir iztērēti triljoniem dolāru, bet problēma joprojām pastāv. Faktiski taču nekas nav mainījies. Vai tad ne tā?
Klimatiskās katastrofas tikai pieņemas spēkā, un to iznīcinošais spēks kļūst arvien lielāks! Un tas laupa cilvēku dzīvības! Bet priekš mums tie nav tikai skaitļi statistikā vai ziņās, mums tās ir cilvēku dzīvības! Un, iespējams, šīs dzīvības būtu bijis iespējams izglābt (vai vismaz samazināt upuru skaitu līdz minimumam), ja netērētu tik daudz laika un enerģijas strīdiem, tam, ka cīnāmies ar sekām nevis risinām problēmas cēloni. Taču, kamēr turpinās šīs melīgās spēles, šīs manipulācijas ar sabiedrisko domu, šie liekulīgie zinātnes tabu naudas un titulu dēļ, kamēr turpinās liekulīgi paziņojumi un darbi uz papīra, bet ne darbos, mēs - cilvēki - turpinām mirt klimata pārmaiņu dēļ! Bet mēs esam cilvēki un mēs gribam dzīvot! Mēs nevēlamies mirt kāda alkatības vai muļķības dēļ. Vai arī gļēvulības dēļ pateikt Patiesību. Tieši par to mēs runājam.
Viena cilvēka meli citam cilvēkam ir kā duncis, kas caurdur viņa sirdi, bet žurnālista, blogera vai politiķa meli, kurus var dzirdēt daudzi, tas jau ir masu iznīcināšanas ierocis! Un tas ir vairāk nekā nopietni. Un te rodas jautājums: kādai jābūt attieksmei pret tiem, kas nodara acīmredzamu kaitējumu cilvēcei? Kā mēs redzam, diemžēl, bet patērētāju formātā šādi necilvēki ir veiksmīgi, viņi tiek slavēti un tā tālāk. Bet cik lietderīga šāda attieksme ir pašai cilvēciskajai sabiedrībai? Normālā sabiedrībā šādi cilvēki savas darbības radītā kaitējuma dēļ būtu jāizolē no sabiedrības un jānodarbina sabiedriski derīgā darbā, piemēram, strādājot šahtās, raktuvēs utt.
Iespējams, zemāk sniegtais piemērs neatspoguļo visu situācijas nopietnību un traģiskumu, taču tā ir vismaz kaut kāda analoģija.
Iztēlojieties sabiedrību kā vienu organismu, piemēram, kā suni. Nevajag apvainoties par šādu salīdzinājumu, šajā dzīvniekā nav nekā aizvainojoša, un, starp citu, mūsdienu cilvēce nav tālu aizgājusi no savvaļas dzīvnieku bara. Taču atgriezīsimies pie alegorijas. Tātad, viens organisms, uz kura ir parazīti, piemēram, ērces. Tās ne tikai izsūc asinis no šī organisma, dzīvojot parazītisku dzīvi, ne tikai var to inficēt ar bīstamu infekciju, bet vēl arī skandē par tīra ūdens vai šampūna bīstamību, kurš var iznīdēt visu kaitīgo organismā. Šīs ērces līdz aizsmakumam kliedz: "Ak nē, tikai ne tīrs ūdens vai īpašie šampūni! Tie ir ļoti kaitīgi organismam, tie to nogalina. Mēs pieprasām, lai pasaules sabiedrība atzīst ūdeni par kaitīgu un aizliedz to!" Suns jau sten, slimojot un mirstot, visi to redz, bet meļi kliedz vienā kliegšanā un farss turpinās...
Tas, protams, izklausās absurdi, un arī pats piemērs nav gluži atbilstošs un neatspoguļo notiekošā būtību. Tomēr tieši savā absurdumā un muļķībā tas ir vistuvāk tam, kas notiek. Vai tas nav absurdi, kad parazitējošie meļi ar saviem meliem būtībā nogalina cilvēkus? Jo katru dienu klimats - mūsu kopīgais ienaidnieks, kura patiesos draudus un darbības apmērus viņi noklusē, būtībā palīdzot tam, - paņem simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību. Bet šie meļi tajā visā apsūdz melos cilvēkus, kas saka patiesību. Tas ir mūsu sarežģītā laikmeta paradokss, ka korumpēti meļi apsūdz godīgus cilvēkus.
Pagājušajā gadsimtā dzīvoja viens filozofs, kurš reiz teica: "Meli - tā ir neliešu reakcija uz patiesību." Mūsu šīsdienas nelaime ir tā, ka šis absurdais absurds ir kļuvis par preci, ko šīs, maigi izsakoties, žurnālistikas ērces piedāvā patērētājam.Un ko darīt patērētājam? Protams, cilvēkiem, kuri jau ir saskārušies ar to vai citu mediju meliem vai neobjektivitāti, šādas publikācijas, tieši pretēji, kļūst par signālu vai zīmi, ka: "Nu, ja šie meļi šos cilvēkus par kaut ko apsūdz, tad, visdrīzāk, viņi nav vainīgi, bet, visdrīzāk, gluži otrādi, dara kaut ko labu, ja tas ir izraisījis šādu reakciju." Vai arī: "Nu, labāk es pats pārbaudīšu informāciju un uzzināšu vairāk, ko runā un dara šie cilvēki, jo, ja ir tāda reakcija no šiem meļiem, tas nozīmē, ka cilvēki nodarbojas ar kaut ko vajadzīgu un lietderīgu”.
Bet bez šādiem cilvēkiem, kas domā un analizē informāciju, salīdzina faktus, ir arī citi. Ņemsim, piemēram, cilvēku, kurš ir noguris, brauc metro pēc nogurdinošas darba dienas, ir ārkārtīgi noguris un miegains, un, skanot monotonai vagona riteņu klaboņai, viņš savā viedtālrunī lasa šo korumpēto rakstītāju rakstu. Un viņa smadzenēs saglabājas aptuveni šāds vēstījums: "Globālās klimata pārmaiņas - tie ir meli, tie ir alarmisti, kas vienkārši ceļ paniku. Patiesībā viss nav nemaz tik briesmīgi. Tagad zinātnieki atrisinās CO2 jautājumu, un viss būs kārtībā, un es un mani bērni, mana ģimene, kurus es ļoti mīlu, kuru labā es strādāju kā vergs plantācijā, viņi dzīvos ilgi un laimīgi..."
Un cilvēkam gribas tam ticēt, jo vairāk viņam nav nekā cita, pie kā turēties. Jo viņš vēl nezina par alternatīvu visam šim absurdam - par Radošu sabiedrību! Bet patērēšanas sabiedrība piedāvā vēl arī plašu palīglīdzekļu izvēli, lai uzturētu savu vergu darba kārtībā: alkohols, narkotikas, spēles (izklaide), un vēl arī "tautas opiju" - reliģiju. Lūdzu, izvēlieties, dāmas un kungi, un nesakiet, ka jums nav izvēles!
Un kāda būtu aina, ja mūsu piemērā minētais nogurušais cilvēks brauktu ar metro un zinātu patiesību? Patiesību, ka globālās klimata pārmaiņas uz Zemes ir kosmosā notiekošo procesu sekas, ka CO2 ir milzīgs, uzpūsts feiks, kas būtībā ir daudzu miljardu dolāru bizness. Un šeit vispiemērotākais ir Pjuzo citāts: "Tas ir tikai bizness. Nekā personīga." Tāda mēroga bizness, ka tikai pagājušā gada laikā vien dažiem kabatās ieplūda vairāk nekā 630 (!!!!) miljardi dolāru!!!! Pēdējā gada laikā vien!!! Un šī tēma tiek reklamēta jau vairāk nekā 40 gadus. Problēmai risinājuma nav, ir tikai rezolūcijas, sanāksmes un sarunas, un tonnām dolāru!!!! Bet apetīte aug un ar tādiem cipariem var nolīgt melīgus žurnālistus pasūtījuma rakstiem, ko tur niekoties, var nolīgt pat veselas avīzes un kanālus, un pat "izmeklēšanu" sociālajos tīklos - tā jau ir kā etiķete, kā pienākums aizsargāt savu peļņu. Un šķiet, ka visi ir apmierināti: gan simtiem miljardu vērtā biznesa pīrāga īpašnieki (dzīve ir izdevusies!), gan korumpētie rakstveži (viņu pakalpojumi tiek izmantoti) un pat nabaga vīrs no metro (viņš jūtas mierīgāks, sava veida narkoze).
Bet kas notiks rīt? Jo globālās klimata pārmaiņas, kas saistītas ar kosmisko cikliskumu - tas ir zinātnisks fakts! Tas ir fakts par ko runā daudzi zinātnieki. Tas ir fakts ko ir pierādījusi arheoloģija, kas skaidri parāda, ka Zeme tamlīdzīgus ciklus ir piedzīvojusi jau agrāk. Tas ir fakts, ko pierāda elementāra statistika pat ar tiem datiem, kas ir publiski pieejami. Tā ir vienkārša, publiski pieejama statistika, taču tā arī spītīgi pierāda, ka visi šie procesi uzņem apgriezienus, tie ir saistīti savā starpā un sinhronizējas! Un cilvēces kopējais ienaidnieks - klimats, kas šodien tikai pieņemas spēkā, - nepasaudzēs nevienu: ne miljardus dolāru vērta biznesa īpašniekus (viņi cer uz bunkuriem, bet, ak, bunkuri neglābs!), ne korumpētos žurnālistus ne visdažādākā profila kolaboracionistus - klimats nepasaudzēs nevienu. Viņam ir sveša žēlsirdība. Un pat nabaga vīru no metro tas nepasaudzēs, jo šo procesu izraisa cikliskums. Tā ir likumsakarība, ja jums tā patīk!
Ik pēc 12 000 un 24 000 gadiem šie procesi notiek neatkarīgi no cilvēku vēlmēm. Šos procesus nav iespējams uzpirkt, nav iespējams korumpēt klimatu, tam nav vajadzīga visa pasaules nauda. Tas ir vienkārši noteikts process, kas ir uzsākts, un tam ir jānotiek. Un vienīgais veids kā izvairīties no šī procesa nāvējošajām sekām - ir izveidot Radošu sabiedrību! Sabiedrība, kurā cilvēce, konsolidējot savas pūles un apvienojot visu savu potenciālu kā vienota vienība spēj pārvarēt šo sarežģīto posmu savā attīstībā.
Tomēr, atgriezīsimies pie mūsu piemēra par vīru no metro. Ko tad viņam darīt, būdamam apkrāptam un manipulētam caur masu mediju meliem? Un šeit ir pats svarīgākais! Visa šī raksta jēga - parūpēties par cilvēkiem, kuriem skarbajos patērēšanas formāta apstākļos ir grūti pārbaudīt, analizēt un salīdzināt informāciju. Kā jau mēs iepriekš norādījām, cilvēku kategorijai, kam ir šāda iespēja, šādas masu mediju provokācijas un falsifikācijas ir pat noderīgas, jo rada apstākļus, lai šādi cilvēki varētu pārbaudīt un salīdzināt informāciju un attiecīgi izdarīt savu pilnvērtīgu, apzinātu izvēli: Meli vai Patiesība = Nāve vai Dzīve?
Bet cilvēkiem, kurus apspiež patērēšanas formāts, šis uzdevums ir grūtāks, tāpēc ir tik svarīgi, lai Patiesība globālajā informācijas telpā parādītos ar visiem iespējamiem līdzekļiem un vēl lielākā daudzumā! Lai cilvēkiem būtu iespēja redzēt un uzzināt Patiesību it visur: saziņā ar draugiem, radiem, paziņām, sociālajos tīklos, televīzijā un radio, reklāmās, rakstos, mākslā - visur! Šai informācijai ir jābūt visur, lai starp melu un feiku kaudzēm cilvēki varētu uzzināt Patiesību! Jo viss notiekošais - tā būtībā ir iespēja un stimuls vēl lielākai aktivizācijai un visas pasaules labas gribas cilvēku centienu apvienošanai, lai informētu cilvēci par Radošu sabiedrību!
Un tā, atgriežoties pie mūsu cilvēka no metro, kad viņš jau uzzina Patiesību, tas rada viņam apstākļus, lai viņš uzņemtos atbildību par savu dzīvi, par savu bērnu, radinieku un tuvinieku dzīvībām un kopā ar pārējiem 8 miljardiem šodien, kamēr mums vēl ir šis laiks, izmantotu to pareizi, konstruktīvi un lietderīgi. Visu izdzīvošanas labā! Šodien mēs vēl varam mainīt situāciju, un, lai to izdarītu, mums ir jāapvieno viss cilvēces zinātniskais un tehnoloģiskais potenciāls. Šajā lietā pat šis cilvēks, noguris un nomākts ar patērēšanas sabiedrības formātu, var izdarīt ļoti daudz. Piemēram, braucot ar to pašu metro, tā vietā, lai lasītu slepkavnieciskus melus, viņš varētu ar saviem draugiem un paziņām sociālajos medijos dalīties ar Patiesību - ar informāciju par Radošu sabiedrību un to, ka Radoša sabiedrība ir vienīgā izeja cilvēcei! Viņš to var darīt, lai ne viņa, ne viņa tuvinieku dzīvība nebūtu atkarīga no žurnālistikas slepkavniecisko meļu rīcības.
Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai šis cilvēks un visi viņam līdzīgie uzzinātu par Radošu sabiedrību! Tāpēc tik svarīga ir visu to cilvēku rīcība, kuri saprot Radošas sabiedrības veidošanas nozīmi un dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk informētu cilvēci par šo unikālo iespēju! Tieši tāpēc mūsdienu pasaulē ir tik svarīga, tik vērtīga godīga, objektīva attieksme, ko izrāda kopīgā cilvēces projekta “Radoša Sabiedrība” dalībnieki, kas dalās Patiesībā ar visiem cilvēkiem uz Zemes. Patiesība ir vissvarīgākais, kas cilvēcei tagad ir! Patiesība - tā ir mūsu izdzīvošanas iespēja! Patiesība - tas ir cilvēces lielākais resurss! Patiesība - tas ir cilvēces glābšanas potenciāls! Tāpēc, draugi, dalīsimies tikai ar Patiesību, lai palielinātu mūsu potenciālu un izdzīvotu!
2022. gada 7. maijā uz Starptautiskā Radošas sabiedrības projekta platformas notiks unikāls planetāra mēroga pasākums - forums “Globālā krīze. Mēs esam cilvēki. Mēs gribam dzīvot", kad kārtējo reizi pār visu cilvēci izskanēs Patiesību! Patiesība, kas dod cerību izdzīvošanai! Patiesība, kas iedvesmo mūs rīkoties! Patiesība, kas dara mūs brīvus un stiprus, spējīgus kopā pārvarēt visus mūsu grūtā laika izaicinājumus! Mēs aicinām visu cilvēci piedalīties šajā forumā, jo tas attiecas uz visiem!
Autors - Radošas Sabiedrības
projekta brīvprātīgais
Ahmedovs Elčins
RADOŠA
